Klusuma nozīme veselībai

Vai esat ievērojuši, cik daudz trokšņa katru dienu jums ir apkārt? Telefoni, televīzija, radio, YouTube, audio grāmatas, sarunas, satiksme un biroja tehnika – tas viss skan bezgalīgi, apgādājot mūs ar nepieciešamu un pilnīgi nevajadzīgu informāciju, vai arī vienkārši radot fona troksni.

Mūsu stresa slieksnis trokšņa uztveršanai ir 60 dB. Ja trokšņa līmenis pārsniedz šo atzīmi, mēs varam izjust diskomfortu. Tālruņa zvana signāls (80 dB) jau pārsniedz mūsu trokšņa uztveres stresa slieksni, papildus stresam no skaņas pievienojas arī spriedze par nezināmo un trauksme – ko mēs tūlīt dzirdēsim. Skatoties televizoru, mēs bieži pagriežam skaļumu līdz 110 dB, lai iegūtu maksimāli reālistisku pieredzi, tikpat skaļu troksni rada atskaldāmais āmurs. Lidmašīna, kas paceļas debesīs, rada 80 decibelus skaļu troksni, bet garām braucošs motocikls – 94 decibelus. Ieslēgts putekļu sūcēja rada 85 decibelus skaļu troksni.

Tiklīdz ķermenis saņem signālu par troksni, tas nekavējoties sāk ražot noteiktus hormonus: adrenalīnu un kortizolu. Veselībai ir kaitīga tieši šo hormonu uzkrāšanās. Tā palēnina imūnsistēmas darbību un palielina sirdsdarbības ritmu.

Mūsdienu dzīves apstākļos smadzenes ir pastāvīgā saspringumā, kas noved pie paaugstināta noguruma un uzmanības koncentrēšanas spēju mazināšanās. Lielajās pilsētās, kur naktī nav pilnīga klusuma, cilvēki piedzīvo stresu pat miega laikā. Eksperiments parādīja, ka pat pēc ne pārāk skaļa nakts trokšņa (53 decibelu līmenī) cilvēki pamostas ar paaugstinātu kortizola līmeni, kas izraisa stresa hormonu uzkrāšanos.

Saskaņā ar jaunākajiem Eiropas Vides aģentūras datiem, paaugstināta trokšņa līmeņa radītā stresa dēļ Eiropā katru gadu mirst līdz 10 000 cilvēku. Tāpēc, kā uzsver speciālisti, mūsu veselībai ir svarīgi samazināt ārējos trokšņus.

Jaunākie pētījumi liecina, ka klusums veicina šūnu reģenerāciju un ļauj attīrīt smadzenes no toksīniem. Cilvēka smadzenēm strādājot ar pilnu jaudu, nepieciešama glikoze, kuras pārstrādes laikā rodas “atkritumi” – toksiskas olbaltumvielas un proteīni. 2013. gadā dāņu zinātniece Maikena Nedergārda (Maiken Nedergaard) atklāja glimfātiskās sistēmas eksistenci, šī sistēma palīdz attīrīt smadzenes no toksīniem, piemēram, limfas. Kopā ar Ročesteras universitātes neirobiologiem viņa parādīja, kā miega laikā neironi samazinās, un starp tiem izveidojas atstarpes, kas piepildās ar smadzeņu šķidrumu. Tajā pašā laikā glial šūnas (kuru smadzenēs ir gandrīz tikpat daudz, cik neironu) “noķer” toksīnus un ar muguras smadzeņu šķidrumu izvada tos no smadzenēm.

Ilgu laiku tika uzskatīts, ka šāda cilvēka smadzeņu attīrīšanās notiek tikai lēnā miega fāzes laikā, taču Mišels Le Van Kjuens (Michel Le Van Quyen) uzsver, ka tas pats notiek arī miera brīžos, kad smadzenes ir absolūtā klusumā. Zinātnieks iesaka dienā veltīt dažas minūtes atpūtai un meditācijai, lai ļautu mūsu smadzenēm “ieiet dušā”.

Vai mēs aiz tā visa dzirdam dabas skaņas? Skaņas, kas mūs harmonizē un sniedz patiesu relaksāciju – putnu dziesmas, ūdens šļakatas, lapu šalkoņu…

Dabā nav absolūta klusuma, bet tieši dabas “klusais troksnis” labvēlīgi ietekmē cilvēku. Kā pierādījuši zinātnieki, meža skaņas izraisa papildu dopamīna veidošanos cilvēka smadzenēs. Dopamīns rada apmierinājuma sajūtu, ir svarīgs mīlestības un pieķeršanās jūtu veidošanai, kā arī palielina cilvēka kognitīvās spējas.

Vai mēs dzirdam paši savu balsi, savu iekšējās gudrības balsi?

Arī mūsos valda troksnis – darba, personisko attiecību, pienākumu stress, šī apziņas straume galvā: domājam par to, kas notika tikšanās reizē pirms desmit minūtēm, par nesaskaņām ar partneri pirms desmit dienām, par sliktu finanšu lēmumu, ko pieņēmām pirms desmit gadiem!

Turklāt šis iekšējais troksnis mūs emocionāli nogurdina, tas neļauj mums atrast labus risinājumus saviem dzīves un darba uzdevumiem, tādus risinājumus, ar kuriem būsim apmierināti arī pēc 10 gadiem.

1. Klusums veicina smadzeņu šūnu reģenerāciju.

2 stundas klusuma dienā veicina jaunu šūnu veidošanos hipokampā. Par to 2013. gadā pavēstīja zinātnieki, atsaucoties uz savu pētījumu.

Saskaņā ar viņu datiem, tieši hipokamps ir atbildīgs par mācīšanos, atmiņu un emocijām.

2. Klusums veicina radošumu.

Izrādās, pat tad, kad atpūšamies, smadzenes joprojām ir aktīvas, turpinot apstrādāt un asimilēt saņemto informāciju. Ja šis process norit veiksmīgi, bez trokšņa un citiem traucējumiem, tad ieslēdzas režīms, kas ir saistīts ar emociju un atmiņu integrāciju, fantāzijas un iztēles rosināšanu un spēju atklāšanu. Esot klusumā, cilvēks kļūst radošāks.

3. Klusums noņem stresu un saspringumu.

Pastāvīgs troksnis negatīvi ietekmē cilvēka smadzenes, kas izraisa stresa hormonu līmeņa paaugstināšanos. Savukārt saskaņā ar ekspertu teikto, klusumam, gluži pretēji, ir pavisam cits efekts.

Jāatzīmē, ka skaņas kairinātāju neesamība mazina spriedzi smadzenēs un ķermenī. Pamatojoties uz asinsspiediena un asinsrites izmaiņām smadzenēs, zinātnieki secināja, ka 2 minūšu klusums atpūtai ir efektīvāks nekā relaksācijai paredzētas mūzikas klausīšanās.

    4.   Kusums papildina prāta resursus.

Troksnis traucē kvalitatīvi veikt uzdevumus darbā un mācībās, var izraisīt motivācijas un vērīguma samazināšanos un kļūdu skaita pieaugumu.

Pētnieki ir atklājuši, ka bērni, kuri dzīvo vai mācās pie lielceļiem un dzelzceļiem, lasīšanas un valodu apguves priekšmetos saņem zemākus vērtējumus nekā tie bērni, kuri dzīvo klusākos rajonos.

Tomēr ir atšķirīgs fakts: klusuma laikā smadzenes var atjaunot to, kas tika traucēts pārmērīga trokšņa dēļ.

Klusums visos laikos ir sniedzis cilvēkiem iespēju paslēpties pārpasaulīgajā, neizzināmajā. Troksnis vai saruna vienmēr stiprina mūsu saikni ar ikdienu, tāpat kā rakstītie vārdi burtiski pienaglo aprakstāmo objektu pie lapas. Ebreju mistiķi ieviesa “simsūm” (tzimtzum) fenomenu, kura pamatā ir klātbūtne prombūtnē. Viņi ticēja, ka Dievs, dziļi ieelpojot, ir atkāpies klusumā, lai cilvēce varētu uzplaukt caur skaņām un valodu.